Aptauja: Vecāki uzskata, ka visatļautība interneta vidē ir vainojama pie kibermobinga

Kā liecina mobilo sakaru operatora BITE iniciatīvas “Iekod pirkstā!” veiktās aptaujas* dati, pēc vecāku domām, visatļautība digitālā vidē, kur cilvēki var anonīmi izteikties vairāk un drošāk nekā reālajā pasaulē, visbiežāk ir vainojama pie tā, ka kibermobings aizvien notiek. Vienlaikus Latvijas Drošāka interneta centra eksperti uzsver, ka kibermobinga izskaušanā nedrīkst zaudēt modrību, ko pierāda, piemērām, attālināto mācību laikā fiksētie kibermobinga gadījumi un vecāku nepietiekošās zināšanas par šo problēmu. 

Kā otru biežāko iemeslu vecāki norāda to, ka daudzos gadījumos viņi paši nemaz nezina, ko bērni dara internetā un kādas platformas izmanto. Par trešo biežāko iemeslu tam, ka kibermobings aizvien notiek, vecāki uzskata pāridarītāja nepieciešamību pašapliecināties – proti, bieži vien, aizskarot un pazemojot vienaudžus, bērni un pusaudži tādējādi cenšas demonstrēt savu pārākumu vai apliecināt piederību kādai grupai. Kā ceturto biežāko iemeslu vecāki min, ka paši pieaugušie nereti neapzinās savas rīcības internetā ietekmi uz bērniem. Piemēram, redzot kā pieaugušie apmainās ar komentāriem sociālajos medijos, izmantojot “asus” vārdus, viņu rīcību atdarina arī bērni, uzskatot to par pieņemamu. 

Aptaujas laikā vecāki kā piekto biežāko iemeslu ir atzīmējuši zemas sabiedrības zināšanas par šo problēmu. Būtiski uzsvērt, ka zināšanu trūkums ietekmē spēju kibermobingu novērst jau preventīvi, iespēju identificēt to, kā arī tālākos soļus situācijas risināšanā u.tml. Savukārt visretāk emocionālā pazemošana internetā, pēc vecāku domām, notiek tādēļ, ka upuri paši izprovocē šādas situācijas, piemēram, iebilstot pāridarītājam kādā jautājumā, aizsūtot kailfoto pēc pieprasījuma u.tml.

“Atbildīgu mobilo ierīču un interneta lietošanu var sekmēt, ja mēs izglītojam sevi un savas atvases par kibermobingu, stāstam par to, kā veidot cieņpilnas attiecības gan reālajā, gan digitālā vidē, kā arī nevienā brīdī neatzīstam emocionālo pazemošanu internetā par normālu savstarpējo attiecību kārtošanu. Svarīgu lomu spēlē arī tas, cik mēs paši pieaugušie esam savaldīgi ar skarbu vārdu izvēli. Pēdējos gados ir pierādījies, ka cīņa ar kibermobingu nebeigsies vienā dienā, nedēļā vai mēnesī – šī problēma vienmēr atradīs citu izpausmes formu vai jaunu platformu, kurā mājot. Turklāt veselīgai digitālai videi šobrīd ir vēl lielāka aktualitāte kā jebkad iepriekš, jo līdz ar attālināto mācību procesu lielai daļai skolēnu, arī laiks ko viņi pavada tiešsaistē ir krietni ilgāks. Diemžēl kibermobinga izplatībai pateicīgu augsni rada arī pandēmijas veicinātā spriedze, agresiju nereti izliekot tieši internetā,” informē BITES Korporatīvo un sabiedrisko attiecību vadītāja Una Ahuna - Ozola.

Latvijas Drošāka interneta centrs (Drossinternets.lv) norāda, ka kibermobings lielākoties nesākas digitālā vidē, bet gan ikdienā, skolā - ikdienišķu kašķu dēļ. Laikā, kad daļa skolēnu mācās attālināti, ikdienas "rīvēšanās" mazinās, līdz ar to arī aizskaršanas pārnešanai digitālā vidē nav iemesla. Arī šī gada maija beigās veikta aptauja Latvijā par bērnu pašsajūtu attālināto mācību laikā atklāj, ka 27% aptaujāto kibermobingu piedzīvo mazāk, 6% to piedzīvo vairāk, bet, pēc pārējo respondentu domām, tas ir palicis nemainīgā līmenī. 
“Lai arī Eiropas drošāka interneta centra dati liecina, ka kibermobinga līmenis, attiecībā pret pērno gadu, šogad ir saglabājies tādā pašā līmenī, gan vecāki, gan pedagogi nedrīkst zaudēt modrību. Piemēram, ja runājam par attālinātām mācībām, tad zinām, ka ir bijuši gadījumi, kad klasesbiedri attālinātas mācību stundas laikā platformas čatā apcēluši vienu no saviem klasesbiedriem. Lai novērstu šādus gadījumus un ja stundas laikā rakstiska iesaiste no skolēniem nav nepieciešama, aicinām pedagogus platformas čatu vienkārši izslēgt. Šādi gadījumi pieaugušajiem var kalpot arī par iemeslu sarunas uzsākšanai ar bērniem, lai noskaidrotu, vai viņi ko līdzīgu ir piedzīvojuši iepriekš, redzējuši, ka tā notiek ar citiem u.tml. Papildus tam, vecākiem arī ikdienā iesakām sekot līdzi bērna emocionālajai pašsajūtai un atklāti sarunāties par to, kas noticis gan reālajā dzīvē, gan arī digitālā vidē,” saka Maija Katkovska, Latvijas Drošāka interneta centra (Drossinternets.lv) vadītāja. 
Tāpat viņa piebilst, ka par daudziem kibermobinga gadījumiem aizvien netiek ziņots, tāpēc fiksētā statistika ir tikai “aisberga redzamā daļa”. Kibermobinga gadījumos noteikti ir jāreaģē un jāziņo drossinternets.lv. Lai mazinātu šīs problēmas izplatību bērnu un pusaudžu vidū, nedrīkst samierināties vai ignorēt, ka kibermobings notiek - ir jaiesaistās, lai to novērstu un neļautu tam atkārtoties.
Savukārt U. Ahuna-Ozola atgādina, ka gan skolēniem, gan viņu vecākiem ir pieejama virkne materiālu, lai apgūtu pamata zināšanas par kibermobingu, skaidrojot būtiskāko: kas tas ir, kā to atpazīt, kā rīkoties, sastopoties ar to, un kur meklēt palīdzību. Piemēram, Latvijas Drošāka interneta centra vietnē www.drossinternets.lv ir pieejami vairāki izglītojoši materiāli, bet iniciatīvas “Iekod pirkstā!” izveidotajā vietnē www.bite.lv/lv/kibermobings   atrodama ne tikai dažāda informācija par šo problēmu, bet arī interaktīvs tests skolēniem par emocionālo pazemošanu internetā, kas pieejams https://iekodpirksta.lv/tests, un ļaus pārliecināties par savām zināšanām.  

*Aptauju veica mobilo sakaru operators BITE 2020. gada septembrī, sadarbojoties ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija”. Tajā piedalījās vairāk nekā 500 vecāku ar skolas vecuma bērniem visā Latvijā.