Nesaimnieciska domāšana ir viens no iemesliem finansējuma problēmām pašvaldībās

Kāds sakars finansējuma problēmām pašvaldībās ar telekomunikāciju iepirkumiem? No vienas puses, plaši apspriestie finansiālie izaicinājumi Latvijas pašvaldībās ir saistīti ar ierobežotiem resursiem un pamatotu izmaksu pieaugumu dažādās pozīcijās, no otras puses - mēs nevaram ignorēt jau ilgstošu atsevišķu pašvaldību nesaimniecisko pieeju mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos, lieki šķērdējot valsts un iedzīvotāju naudu. Citiem vārdiem sakot, ir pašvaldības, kas, nesaimnieciski organizētu un konkurenci ierobežojošu iepirkumu rezultātā jau gadiem pārmaksā par mobilo sakaru pakalpojumiem. 

Mobilo sakaru pakalpojumi ir pamatvajadzība, lai pašvaldības varētu pilnvērtīgi un efektīvi pildīt savas funkcijas. Latvijā ir trīs mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēji, kas saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas veiktajiem pakalpojumu – zvanu, SMS saziņu un mobilā interneta – kvalitātes mērījumiem – var nodrošināt tos augstā kvalitātē. Tā ir būtiska priekšrocība valsts sektoram, jo konkurence veicina arī izdevīgākas cenas. Šajā ziņā jāuzsver, ka publisko iepirkumu procedūru mērķis ir nodrošināt, ka pašvaldības izvēlas izdevīgāko un labāko piedāvājumu mobilo sakaru pakalpojumu jomā. Tomēr, kāpēc pašvaldības apzināti izvēlas pārmaksāt?

Sistemātiskas problēmas telekomunikāciju iepirkumos
Pašvaldību telekomunikāciju pakalpojumu iepirkumos vērojamas sistemātiskas problēmas, iespējams, atbalstot un veicinot favorītismu, kas rada nepamatotas priekšrocības konkrētam pasūtītāja izraudzītam pretendentam. Piemēram, lai samazinātu dalībnieku skaitu iepirkumā, tiek izvirzītas tādas pamatprasības dalībai kā nodrošināt iespēju izmantot t.s. Multi-SIM funkcionalitāti viesabonēšanā, un kādas specifiskas funkcionalitātes, kas pēc būtības nav būtisks un nepieciešamais sakaru pakalpojums, bet ko visi pretendenti nevar izpildīt. Lai nodrošinātu iepriekš izraudzīta pretendenta uzvaru iepirkumā,  kā populārākie vērtēšanas kritēriji, kam tiek piešķirts nepamatoti liels punktu skaits, tiek izmantoti – lielākais bāzes staciju vai klientu apkalpošanas centru skaits vai novecojušie Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas veiktie pakalpojumu kvalitātes mērījumu rezultāti. 

Dažu pēdējo gadu pašvaldību izsludināto mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumu rezultātos vērojam, ka pašvaldības bieži vien prioritizē konkrētu operatoru, kas piedāvā augstāku cenu, neskatoties uz iespēju saņemt tādas pašas kvalitātes pakalpojumus no citiem pakalpojumu sniedzējiem, tikai par zemākām cenām. Tā rezultātā pašvaldības pārmaksā par mobilo sakaru pakalpojumiem, radot sev papildu finansiālo slogu un nelietderīgi tērējot nodokļu maksātāju naudu.

Nesamērīgi dārgi un finansiāli neizdevīgi iepirkumi: pašvaldību piemēri
Spilgts piemērs ir Ropažu novada pašvaldības 2022. gada iepirkums par mobilo sakaru pamatpakalpojumu nodrošināšanu, kur tika izvēlēts teju 10 reizes dārgāks piedāvājums, salīdzinot ar citu pretendentu iesniegtajiem piedāvājumiem. Piemēram, “Bite Latvija” par pieslēgumu piedāvāja 2,21 eiro, savukārt uzvarēja operators, kurš par pieslēgumu piedāvāja 20,90 eiro. Ja visi iesniegtie piedāvājumi atbilst pamatprasībām un nodrošina vienādas kvalitātes pakalpojumu, bet visaugstāko novērtējumu iegūst piedāvājums, kas ir 10 reizes dārgāks, tad jautājums – vai šāda pieeja tiešam nodrošina iespēju saņemt izdevīgu piedāvājumu? Un kur paliek atbildība par racionālu, pamatotu nodokļu maksātāju naudas izlietojumu?

Līdzīgi piemēri ir arī 2023. gadā: Augšdaugavas novada pašvaldības un Jēkabpils novada pašvaldības iepirkumos, kur, neraugoties uz lētākām līdzvērtīgas kvalitātes pakalpojumu alternatīvām, uzvarēja dārgākie piedāvājumi. Cits piemērs ir 2023. gada sākumā noslēdzies Ādažu novada pašvaldības atklāts konkurss par mobilo sakaru nodrošināšanu, kur bāzes staciju skaita kritērija ietveršana novērtējumā padarīja “Bite Latvija”  dalību par bezjēdzīgu. Iepirkumā piedalījās viens pretendents, kas uzvarēja ar salīdzinoši dārgu piedāvājumu 17,95 eiro. 

Arī 2024. gadā turpinām saskarties ar nesamērīgu pamatprasību dalībai iepirkumos – nodrošināt Multi-SIM viesabonēšanā vairākiem simtiem pieslēgumu, kādēļ nevarējām piedalīties tajos, piedāvājot zemākas cenas. Rodas jautājums, vai pasūtītāji, definējot šādu pamatprasību, tiešam uzskata par būtisku nodrošināt, lai vairākiem simtiem to darbinieku ārvalstu braucienos būtu pieejama papildus ērtība – izmantot mobilos sakarus ar viedpulksteņu starpniecību? Vai tiešam pasūtītāju atbildīgās amatpersonas uzskata, ka šī iespēja ir nepieciešama, lai pasūtītāja darbinieki varētu pildīt savus darba uzdevumus komandējumos? Kad nodrošinām Multi-SIM funkcionalitāti pasūtītājiem, redzam, ka šāda funkcionalitāte praktiski netiek izmantota. Vai tiešam pasūtītāji neredz šīs prasības nesamērīgumu?

Konkurences ilūzija iepirkumos
Tāpat, vai ir pieņemami, ka vairākos iepirkumos piedalījies tikai viens pretendents, un tas arī uzvarējis? Piemēram, Ādažu novada pašvaldības 2023. gadā, Jūrmalas valsts pilsētas un Siguldas novada pašvaldības pērn sludinātajos iepirkumos piedalījies tikai viens pretendents, ar kuru arī noslēgti līgumi par mobilo sakaru pakalpojumu nodrošināšanu. Kā pašvaldība vispār šādos gadījumos spēj izvērtēt saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu? Jo noslēgtie līgumi, kur par vienu pieslēgumu tiek maksāti attiecīgi 17,95 eiro, 12 eiro un 22,50 eiro, ir, nevairīšos teikt, dārgi pakalpojumi.

Nevaru nepieminēt arī šī gada Siguldas novada pašvaldības iepirkumu kā piemēru tam, kā nesaimnieciski domājoša pašvaldība var izveidot finanšu piedāvājumu tā, lai uzvarētu ievērojami dārgāks piedāvājums. Pamatprasības šajā iepirkumā bija pamatā samērīgas, taču finanšu piedāvājuma sadalīšana vairākās apakšpozīcijās radīja iespēju piedāvājumam par 24 eiro uzvarēt piedāvājumu par  7,70 eiro. 

Ja pašvaldība vēlas saņemt izdevīgāko piedāvājumu, ir būtiski veicināt konkurenci iepirkuma procesā, panākot, ka piedāvājumus iesniedz vairāki tirgus spēlētāji. Tiklīdz iepirkumos ir iespēja piedalīties vairākiem pretendentiem, notiek cīņa par cenu, taču, ja atlases vai vērtēšanas kritēriji ir formulēti tā, lai varētu startēt un uzvarēt tikai viens konkrēts pretendents, cena pakalpojumam ir daudzkārt lielāka. Tas rada tiešu ietekmi uz pašvaldības budžetu, kas ir kritiski, ņemot vērā finanšu izaicinājumus pašvaldībās.

Paraudzīsimies uz vēl vienu gadījumu, proti, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas šī gada iepirkumu par mobilo sakaru pakalpojumiem, kur “Bite Latvija” būtu startējusi, ja nebūtu kvalifikācijas prasības, kas ierobežo konkurenci, piemēram, prasība nodrošināt Multi-SIM / e-SIM Eiropas Ekonomiskajā zonā jeb Eiropā ārpus Baltijas valstīm pakalpojumu un tā pieejamības nodrošināšanu gan pretendenta tīklā mūsu valstī, gan viesabonēšanā, ko realitātē atbilstoši publiski pieejamai informācijai nodrošina tikai viens mobilo sakaru operators Latvijā. Iepirkuma rezultātā līgums tika noslēgts ar operatoru, kurš piedāvā 11,50 eiro par pieslēgumu, taču, piemēram,  “Bite Latvija”  piedāvājums būtu bijis starp 3 un 3,5 eiro par pieslēgumu. Šis ir piemērs, kā kvalifikācijas prasības var ierobežot konkurenci un rezultēties augstākās izmaksās pasūtītājam. 

Iepirkumu kritēriju izstrādes nozīme
Pašvaldībām un citām iestādēm, kas iepērk mobilo sakaru pakalpojumus, jāpievērš uzmanība iepirkuma prasību, atlases un vērtēšanas kritēriju izstrādei, lai nodrošinātu efektivitāti un godīgu konkurenci. Ir jāvērtē, vai visas noteiktās pamatprasības ir objektīvi pamatotas un atbilst iestādes vajadzībām. Turklāt jāapsver, kādus punktus piešķirt par kritērijiem, kuri paredz sniegt publiski pieejamu informāciju.

Jāuzsver, ka Satiksmes ministrija ir izstrādājusi publisko iepirkumu vadlīnijās mobilo un fiksēto sakaru iepirkumiem, kur skaidroti prasību pretendentiem noteikšanas pamatprincipi, kā arī mobilo un fiksēto sakaru tīkla pakalpojumu pieejamības vērtēšana. Tiesa, lai arī iestāžu vidū ir pozitīvi piemēri, ir virkne pašvaldību, kas tās neievēro, jo vadlīnijas nav obligātas. Arī Konkurences padome ir publiski aicinājusi mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumu atlases un vērtēšanas kritērijos neiekļaut, piemēram, bāzes staciju skaitu, apliecinot, ka tas ierobežo konkurenci, un norādot, ka iepirkumi jāveido tā, lai tie atbilstu godīgas konkurences un vienlīdzīgas attieksmes principiem. 

Vairāku gadu griezumā novērojam, ka veidi, kā nodrošināt priekšrocības konkrētam piegādātājam, mainās un attīstās, kas nozīmē, ka sistēma ir jāmaina saknē, nevis jācīnās pret atsevišķām nejēdzībām.

E-katalogs kā racionāls risinājums finanšu resursu optimizēšanai iepirkumos  
Nevar noliegt, ka ir jāmeklē  risinājumi, kā uzlabot konkurenci tirgū. Šajā ziņā e-kataloga izveide, piedāvājot valsts sektoram iespēju iepirkumos izvēlēties un iegādāties standartizētus mobilo sakaru pakalpojumus, piemēram, balss, SMS un mobilos datus, ir viens no racionāliem risinājumiem. Tas atvieglotu iepirkumu procedūru, nodrošinot vienkāršotu un standartizētu pamatpakalpojumu iegādi, kā arī veicinātu sabiedrības uzticību valsts pārvaldei, nodrošinot optimālu resursu izmantošanu un efektīvāku publisko līdzekļu pārvaldību. Mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumu sistēma, izmantojot e-katalogu, veiksmīgi darbojas citās valstīs, piemēram, Lietuvā, kur svarīgākas pamatprasības ir  standartizētas un vienotas, un kā atklāj 2023. –  2024. gadā veiktais KPMG pētījums, tas ļauj pasūtītājiem efektīvāk izmantot iespējas iegūt saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu.