Aptauja: 28% vecāku novēro, ka bērnus vēlu vakaros “WhatsApp” traucē vienaudži
11/12/2023
Teju trešā daļa jeb 28% aptaujāto vecāku un vecvecāku ir novērojuši, ka vēlu vakaros bērnus un mazbērnus “WhatsApp” grupās vai citās saziņas platformās traucē vienaudži, piemēram, sūtot ziņas vai veicot video zvanus, liecina KT pakalpojumu sniedzēja “Bite” veiktās aptaujas* dati.
Savukārt otra daļa aptaujāto jeb 55% respondentu nav novērojuši, ka bērnus vai mazbērnus vēlu vakaros traucē vienaudži “WhatsApp” grupās vai citās saziņas platformās, tikmēr 17% norādīja, ka nezina, vai šādas situācijas notiek.
“Saziņas platformas, tai skaitā “WhatsApp” šobrīd kļuvis par neatņemamu ikdienas komunikācijas kanālu bērnu un jauniešu vidū, apmainoties ar dienas notikumiem un izklaidējošu saturu. Jaunieši gan aktīvi sūta ziņas, gan veic audio un video zvanus, taču, ja dienas laikā esam raduši komunicēt aktīvi, tad nereti vakaros katram ir savas rūpes un aktīva komunikācija saziņas platformās var novērst uzmanību, piemēram, no mājasdarbu un citu pienākumu pildīšanas mājās, traucēt došanos gulēt u.tml. No aptaujas datiem faktiski jāsecina, ka šādām situācijām var būt pakļauti pat 45% aptaujāto bērni un mazbērni, ņemot vērā, ka 17% vispār nezina, vai tas notiek. Lai arī sakari un saziņa ir ļoti nozīmīga iedzīvotāju ikdienas daļa un neatņemama vajadzība, veselīgi ierīču lietošanas paradumi, īpaši bērnu un jauniešu vidū, ir ļoti nozīmīgi, tā panākot, ka ierīces un saziņas platformas ir palīgi, nevis traucēklis,” skaidro Una Ahuna Ozola, IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite” Korporatīvo un sabiedrisko attiecību vadītāja.
Vaicājot, kāds ir bijis pirmais solis, kā vecāki un vecvecāki ir rīkojušies situācijās, pamanot, ka bērnu vakaros traucē vienaudži saziņas platformās, visbiezāk aptaujātie norādīja, ka pārrunāja saziņas platformas lietošanas noteikumus ar savu bērnu vai mazbērnu, un tā atzina 62% aptaujāto. Savukārt 14% aptaujāto atzina, ka nedarīja neko. 6% aptaujāto atbildēja, ka sazinājās ar otra bērna vecākiem, lai kopīgi izrunātu raizes un novilktu robežas, bet 6% aicināja bērnu situāciju atrisināt pašam. Tikpat daudzi aptaujātie vecāki un vecvecāki kopā ar bērnu vai mazbērnu nobloķēja konkrēto vienaudzi, kurš traucēja. Vēl tikpat liela daļa jeb 6% aptaujāto atzīmēja citu variantu, norādot, piemēram, ka šādu situāciju izrunāja ar vienaudzi klātienē vai arī vakaros laicīgi telefonam izslēdz skaņu, aktivizē netraucēšanas režīmu vai uzliek lietošanas ierobežojumus.
“Vecākiem ir jābūt modriem, sekojot līdzi bērna aktivitātēm ierīcē, lai saprastu, vai viņa bērns nav tas, kuru traucē vai gluži pretēji – vai viņš nav tas, kurš traucē kādu citu. Turklāt šajā gadījumā runa nav tikai par ierīces izmantošanu kopumā, bet arī par saturu, kādu patērē bērns, komunicējot ar vienaudžiem. Aptaujas dati liecina par pozitīvu tendenci, vecākiem iesaistoties šādu situāciju risināšanā, taču iezīmē arī satraucošu tendenci, jo daļa vecāku, pat zinot, ka bērnu vakaros traucē vienaudži, nedara neko, lai situāciju risinātu. Vecākiem būtu regulāri jārosina veselīgas diskusijas ar bērniem par ierīču izmantošanu, tai skaitā dažādo saziņas platformu lietošanas drošības riskiem,” piebilst U. Ahuna – Ozola.
*Aptauju veica “Bite”, sadarbojoties ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija”. Aptauja notika 2023. gada novembrī, piedaloties 1003 respondentiem no visas Latvijas, kuriem ir skolas vecuma bērni vai mazbērni.
Savukārt otra daļa aptaujāto jeb 55% respondentu nav novērojuši, ka bērnus vai mazbērnus vēlu vakaros traucē vienaudži “WhatsApp” grupās vai citās saziņas platformās, tikmēr 17% norādīja, ka nezina, vai šādas situācijas notiek.
“Saziņas platformas, tai skaitā “WhatsApp” šobrīd kļuvis par neatņemamu ikdienas komunikācijas kanālu bērnu un jauniešu vidū, apmainoties ar dienas notikumiem un izklaidējošu saturu. Jaunieši gan aktīvi sūta ziņas, gan veic audio un video zvanus, taču, ja dienas laikā esam raduši komunicēt aktīvi, tad nereti vakaros katram ir savas rūpes un aktīva komunikācija saziņas platformās var novērst uzmanību, piemēram, no mājasdarbu un citu pienākumu pildīšanas mājās, traucēt došanos gulēt u.tml. No aptaujas datiem faktiski jāsecina, ka šādām situācijām var būt pakļauti pat 45% aptaujāto bērni un mazbērni, ņemot vērā, ka 17% vispār nezina, vai tas notiek. Lai arī sakari un saziņa ir ļoti nozīmīga iedzīvotāju ikdienas daļa un neatņemama vajadzība, veselīgi ierīču lietošanas paradumi, īpaši bērnu un jauniešu vidū, ir ļoti nozīmīgi, tā panākot, ka ierīces un saziņas platformas ir palīgi, nevis traucēklis,” skaidro Una Ahuna Ozola, IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite” Korporatīvo un sabiedrisko attiecību vadītāja.
Vaicājot, kāds ir bijis pirmais solis, kā vecāki un vecvecāki ir rīkojušies situācijās, pamanot, ka bērnu vakaros traucē vienaudži saziņas platformās, visbiezāk aptaujātie norādīja, ka pārrunāja saziņas platformas lietošanas noteikumus ar savu bērnu vai mazbērnu, un tā atzina 62% aptaujāto. Savukārt 14% aptaujāto atzina, ka nedarīja neko. 6% aptaujāto atbildēja, ka sazinājās ar otra bērna vecākiem, lai kopīgi izrunātu raizes un novilktu robežas, bet 6% aicināja bērnu situāciju atrisināt pašam. Tikpat daudzi aptaujātie vecāki un vecvecāki kopā ar bērnu vai mazbērnu nobloķēja konkrēto vienaudzi, kurš traucēja. Vēl tikpat liela daļa jeb 6% aptaujāto atzīmēja citu variantu, norādot, piemēram, ka šādu situāciju izrunāja ar vienaudzi klātienē vai arī vakaros laicīgi telefonam izslēdz skaņu, aktivizē netraucēšanas režīmu vai uzliek lietošanas ierobežojumus.
“Vecākiem ir jābūt modriem, sekojot līdzi bērna aktivitātēm ierīcē, lai saprastu, vai viņa bērns nav tas, kuru traucē vai gluži pretēji – vai viņš nav tas, kurš traucē kādu citu. Turklāt šajā gadījumā runa nav tikai par ierīces izmantošanu kopumā, bet arī par saturu, kādu patērē bērns, komunicējot ar vienaudžiem. Aptaujas dati liecina par pozitīvu tendenci, vecākiem iesaistoties šādu situāciju risināšanā, taču iezīmē arī satraucošu tendenci, jo daļa vecāku, pat zinot, ka bērnu vakaros traucē vienaudži, nedara neko, lai situāciju risinātu. Vecākiem būtu regulāri jārosina veselīgas diskusijas ar bērniem par ierīču izmantošanu, tai skaitā dažādo saziņas platformu lietošanas drošības riskiem,” piebilst U. Ahuna – Ozola.
*Aptauju veica “Bite”, sadarbojoties ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija”. Aptauja notika 2023. gada novembrī, piedaloties 1003 respondentiem no visas Latvijas, kuriem ir skolas vecuma bērni vai mazbērni.
