Aptauja: Pirmajai darba pieredzei atbilstošs atalgojums ir līdz 750 eiro “uz rokas”
02/11/2021
Teju katrs trešais jeb 27% darba devēju uzskata, ka pirmā darba pieredze jaunajiem speciālistiem visvairāk palīdz novērtēt savas prasmes, liecina IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite” un “CV-Online Latvia” aptauja* par jauno profesionāļu iekļaušanu darba tirgū. Tikmēr, jautājot par atalgojumu, atklāts, ka, lai gan darba tirgū bieži valda uzskats, ka jaunie darba ņēmēji izvirza augstas algas prasības, aptauja rāda, ka vairums darba devēju un darba ņēmēju līdz 25 gadiem par pirmās darba pieredzes atalgojumu ir vienisprātis - viņuprāt, 500 līdz 750 eiro neto jeb “uz rokas” ir atbilstošs un motivējošs atalgojums.
Pēc 25% aptaujāto darba devēju domām, pirmā darba pieredze jauniešiem sniedz arī iespēju pielietot savas zināšanas praksē, bet vēl 22% ir pārliecināti, ka tā veido izpratni par atbildību. Vienlaikus 15% atzīst, ka pirmā darba pieredze palīdz formulēt savas karjeras mērķus. Mazākā daļa darba devēju norāda arī citus ieguvumus - šī pieredze dod pamatus spējai strādāt komandā, palīdz saprast, vai profesijas izvēle ir bijusi pareiza, sniedz izpratni par darba vidi. Tāpat tā palīdz saprast, ko pašam nepatīk darīt, sniedz ieskatu izvēlētajā jomā vai nozarē, kā arī ļauj apzināties savas spējas.
“Runājot par jauniešiem, lai arī daļa darba devēju baidās jaunos darbiniekus izvēlēties pilnībā balstoties uz personības iezīmēm, tās ieņem izšķirošu nozīmi pirmā darba pieredzes iegūšanai. Bieži vien tādās nozarēs kā pakalpojumi, pārdošana un klientu apkalpošana, darba devēji arvien lielāku uzmanību pievērš nevis prasībām pēc noteiktām zināšanām vai pieredzes, bet gan personības iezīmēm. Augstu tiek vērtētas tā dēvētās “soft skills”, piemēram, efektīva komunikācija, spēja iekļauties kolektīvā un pielāgoties apstākļiem, jo šīs prasmes apliecina, ka jaunais darbinieks spēs ne vien veicināt vēlamo darba atmosfēru, bet arī attīstīt sevī jaunas iemaņas, kas būs noderīgas, lai paveiktu darbu. Būtiski, ka tieši šo prasmju novērtēšanu sagaida arī vairums jauniešu – viņos ir pārliecība, ka sevi var apliecināt ar personības rakstura iezīmēm un iemaņām. Līdz ar to darba devējs iet līdzi laikam kā prioritāti izvirzot kandidāta personību un prasmes,” stāsta “CV-Online Latvia” mārketinga un komunikācijas vadītāja Krista Roziņa.
Viņai piekrīt arī “Bite” Klimata kontroles vadītāja Endija Kaševska: “Jau labu laiku esam nonākuši pie secinājuma, ka, meklējot jaunos speciālistus, tādas prasības kā vairāku gadu pieredze vai pieredze noteiktās jomās, ir ne vien neatbilstošas reālajai situācijai, bet arī novecojušas. Līdztekus degsmei, mums ir svarīgas tādas potenciālā darbinieka personīgās īpašības kā atbildības sajūta, spēcīgas komunikācijas prasmes, vēlme sasniegt mērķus, mācīties un iejusties. Šīs īpašības ir jo īpaši nozīmīgas “entry level” jeb starta amata pozīcijām, kas daudziem kalpo kā atspēriens tālākai karjeras veidošanai. Piemēram, ja jaunais darbinieks vēlas kļūt par daļu no mūsu pārdošanas komandas, komunikabilitāte ir pamats ne tikai tam, lai viņš spētu iejusties starp kolēģiem, bet arī iemācīties jaunas iemaņas, gūt panākumus savā amatā un reaģēt elastīgi mainīgos apstākļos. Tālāk, veidojot karjeru uzņēmumā, tieši visu procesu izpratnei, kas tiek iegūta šajās starta pozīcijās, ir liela priekšrocība.”
Tikmēr vaicāti par motivējošu un atbilstošu atalgojumu jauniešiem, kuri iegūst pirmo darba pieredzi, gandrīz puse jeb 48% aptaujāto darba devēju norādījuši 501 līdz 750 eiro “uz rokas”. Līdzīgās domās ir arī 35% darba ņēmēju vecumā līdz 25 gadiem, norādot tādu pašu atalgojumu kā motivējošu un atbilstošu pirmajai darba pieredzei. Vienlaikus katrs ceturtais darba devējs apgalvojis, ka tie ir 751 līdz 1000 eiro “uz rokas”, kam piekrīt arī 30% jauno speciālistu vecumā līdz 25 gadiem.
Tajā pašā laikā 16% darba ņēmēju vecumā līdz 25 gadiem atzīst 350-500 eiro “uz rokas” kā motivējošu un atbilstošu atalgojumu par pirmo darba pieredzi. Ar viņiem vienādās domās ir arī 19% darba devēju. Virs 1000 eiro “uz rokas” būtu gatavi maksāt vien 6% darba devēju, kamēr 9% darba ņēmēju šādu atalgojumu uzskata par piemērotu pirmajai darba pieredzei.
“Uzsākot pirmās darba attiecības, ir tikai pašsaprotami, ka atalgojums būs “starta” pozīcijām atbilstošs. Arī mēs novērojam, ka jaunieši spēj novērtēt savas pozīcijas un, uzsākot jaunu darbu, sagaida atalgojumu, kas ir atbilstošs viņu spējām un prasībām. Jaunie censoņi arvien vairāk apzinās, ka pirmā pieredze jāizmanto, lai attīstītu savas prasmes, apgūtu darbam nepieciešamās iemaņas un pierādītu sevi darba devējam. Daudziem tā ir iespēja arī iepazīst darba vidi pēc savas būtības. Un nereti tieši šāda attieksme samērā īsā laikā ļauj attīstīt karjeru un pakāpties uz augstāku pozīciju. Piemēram, 75% “Bite” vadības līmeņa darbinieku ir iepriekš uzsākuši darbu kādā no mūsu uzņēmuma “starta” pozīcijām. Šie darbinieki ir pierādījums tam, ka potenciāls ir tiešā mērā saistīts ar prasmēm,” secina E. Kaševska.
*Aptauju veica “CV-Online Latvia” un “Bite”. Tā īstenota 2021. gada augustā, aptaujājot 101 uzņēmēju un vairāk nekā 1000 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus, tostarp jaunos darba ņēmējus vecumā līdz 25 gadiem.
Pēc 25% aptaujāto darba devēju domām, pirmā darba pieredze jauniešiem sniedz arī iespēju pielietot savas zināšanas praksē, bet vēl 22% ir pārliecināti, ka tā veido izpratni par atbildību. Vienlaikus 15% atzīst, ka pirmā darba pieredze palīdz formulēt savas karjeras mērķus. Mazākā daļa darba devēju norāda arī citus ieguvumus - šī pieredze dod pamatus spējai strādāt komandā, palīdz saprast, vai profesijas izvēle ir bijusi pareiza, sniedz izpratni par darba vidi. Tāpat tā palīdz saprast, ko pašam nepatīk darīt, sniedz ieskatu izvēlētajā jomā vai nozarē, kā arī ļauj apzināties savas spējas.
“Runājot par jauniešiem, lai arī daļa darba devēju baidās jaunos darbiniekus izvēlēties pilnībā balstoties uz personības iezīmēm, tās ieņem izšķirošu nozīmi pirmā darba pieredzes iegūšanai. Bieži vien tādās nozarēs kā pakalpojumi, pārdošana un klientu apkalpošana, darba devēji arvien lielāku uzmanību pievērš nevis prasībām pēc noteiktām zināšanām vai pieredzes, bet gan personības iezīmēm. Augstu tiek vērtētas tā dēvētās “soft skills”, piemēram, efektīva komunikācija, spēja iekļauties kolektīvā un pielāgoties apstākļiem, jo šīs prasmes apliecina, ka jaunais darbinieks spēs ne vien veicināt vēlamo darba atmosfēru, bet arī attīstīt sevī jaunas iemaņas, kas būs noderīgas, lai paveiktu darbu. Būtiski, ka tieši šo prasmju novērtēšanu sagaida arī vairums jauniešu – viņos ir pārliecība, ka sevi var apliecināt ar personības rakstura iezīmēm un iemaņām. Līdz ar to darba devējs iet līdzi laikam kā prioritāti izvirzot kandidāta personību un prasmes,” stāsta “CV-Online Latvia” mārketinga un komunikācijas vadītāja Krista Roziņa.
Viņai piekrīt arī “Bite” Klimata kontroles vadītāja Endija Kaševska: “Jau labu laiku esam nonākuši pie secinājuma, ka, meklējot jaunos speciālistus, tādas prasības kā vairāku gadu pieredze vai pieredze noteiktās jomās, ir ne vien neatbilstošas reālajai situācijai, bet arī novecojušas. Līdztekus degsmei, mums ir svarīgas tādas potenciālā darbinieka personīgās īpašības kā atbildības sajūta, spēcīgas komunikācijas prasmes, vēlme sasniegt mērķus, mācīties un iejusties. Šīs īpašības ir jo īpaši nozīmīgas “entry level” jeb starta amata pozīcijām, kas daudziem kalpo kā atspēriens tālākai karjeras veidošanai. Piemēram, ja jaunais darbinieks vēlas kļūt par daļu no mūsu pārdošanas komandas, komunikabilitāte ir pamats ne tikai tam, lai viņš spētu iejusties starp kolēģiem, bet arī iemācīties jaunas iemaņas, gūt panākumus savā amatā un reaģēt elastīgi mainīgos apstākļos. Tālāk, veidojot karjeru uzņēmumā, tieši visu procesu izpratnei, kas tiek iegūta šajās starta pozīcijās, ir liela priekšrocība.”
Tikmēr vaicāti par motivējošu un atbilstošu atalgojumu jauniešiem, kuri iegūst pirmo darba pieredzi, gandrīz puse jeb 48% aptaujāto darba devēju norādījuši 501 līdz 750 eiro “uz rokas”. Līdzīgās domās ir arī 35% darba ņēmēju vecumā līdz 25 gadiem, norādot tādu pašu atalgojumu kā motivējošu un atbilstošu pirmajai darba pieredzei. Vienlaikus katrs ceturtais darba devējs apgalvojis, ka tie ir 751 līdz 1000 eiro “uz rokas”, kam piekrīt arī 30% jauno speciālistu vecumā līdz 25 gadiem.
Tajā pašā laikā 16% darba ņēmēju vecumā līdz 25 gadiem atzīst 350-500 eiro “uz rokas” kā motivējošu un atbilstošu atalgojumu par pirmo darba pieredzi. Ar viņiem vienādās domās ir arī 19% darba devēju. Virs 1000 eiro “uz rokas” būtu gatavi maksāt vien 6% darba devēju, kamēr 9% darba ņēmēju šādu atalgojumu uzskata par piemērotu pirmajai darba pieredzei.
“Uzsākot pirmās darba attiecības, ir tikai pašsaprotami, ka atalgojums būs “starta” pozīcijām atbilstošs. Arī mēs novērojam, ka jaunieši spēj novērtēt savas pozīcijas un, uzsākot jaunu darbu, sagaida atalgojumu, kas ir atbilstošs viņu spējām un prasībām. Jaunie censoņi arvien vairāk apzinās, ka pirmā pieredze jāizmanto, lai attīstītu savas prasmes, apgūtu darbam nepieciešamās iemaņas un pierādītu sevi darba devējam. Daudziem tā ir iespēja arī iepazīst darba vidi pēc savas būtības. Un nereti tieši šāda attieksme samērā īsā laikā ļauj attīstīt karjeru un pakāpties uz augstāku pozīciju. Piemēram, 75% “Bite” vadības līmeņa darbinieku ir iepriekš uzsākuši darbu kādā no mūsu uzņēmuma “starta” pozīcijām. Šie darbinieki ir pierādījums tam, ka potenciāls ir tiešā mērā saistīts ar prasmēm,” secina E. Kaševska.
*Aptauju veica “CV-Online Latvia” un “Bite”. Tā īstenota 2021. gada augustā, aptaujājot 101 uzņēmēju un vairāk nekā 1000 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus, tostarp jaunos darba ņēmējus vecumā līdz 25 gadiem.
