75% iedzīvotāju uzskata, ka Covid-19 krīze ir saliedējusi sabiedrību
14/07/2020
75% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Covid-19 radītā krīze ir vairāk saliedējusi sabiedrību, noskaidrots mobilo sakaru operatora BITE īstenotajā “Sabiedrības solidaritātes mērījumā”. Būtiski, ka teju puse respondentu krīzes laikā izjūt arī lielāku vēlmi palīdzēt citiem, veltot gan savu laiku, gan zināšanas, gan finanses. Arī labdarības organizācijas “Dr. Klauns” un SOS bērnu ciematu asociācija atzīst, ka viņiem sabiedrības atbalsts šobrīd ir vitāli svarīgs, jo no tā būs atkarīga tālākā šo organizāciju darbība un pat pastāvēšana.
Lai gan liela daļa iedzīvotāju piekrīt tam, ka veselības krīze ir saliedējusi cilvēkus un viņi ārkārtējās situācijas laikā labprāt atbalstīja operatīvos dienestus (mediķus, policijas darbiniekus u.c.), kā arī līdzcilvēkus, kuriem klājās grūtāk, vienlaikus 55% aptaujāto atzina, ka primāri viņi ir tomēr domājuši par sevi, jo situācija bija neskaidra.
“Labdarības organizācijas dara būtisku darbu, lai rūpētos par ģimenēm un bērniem. Īstenojot šo aptauju, vēlējāmies noskaidrot, kā krīze ir ietekmējusi sabiedrības solidaritāti, palīdzot tiem, kuriem klājas visgrūtāk. Ir pilnīgi saprotams, ka daudzās Latvijas ģimenēs krīze nes savus izaicinājumus, tāpēc daļa cilvēku primāri fokusējas uz to risināšanu. Vienlaikus mūs priecē tas, ka 47% aptaujāto šajā laikā ir izjutuši lielāku vēlmi palīdzēt citiem. Viena no BITES vērtībām ir rūpes par cilvēkiem, tādēļ papildus iepriekš veiktajiem mobilo ierīču ziedojumiem, esam aizsākuši pastiprināti aktualizēt labdarības organizāciju darbības nozīmīgumu, kuru pastāvēšana bieži vien ir atkarīga tikai no līdzcilvēku atbalsta,” saka BITES mārketinga vadītāja Diāna Šmite.
Visvairāk cilvēku, kuri ir izjutuši vēlmi palīdzēt citiem krīzes laikā, ir aptaujāto jaunākajā vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem. Viņa papildina, ka katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs aptaujā pašaizliedzīgi atzinis, ka ir gatavs veltīt savu laiku, finanses un zināšanas, lai palīdzētu citiem, arī tad, ja vienlaikus nāktos atteikties no “ekstrām” savā ikdienā. Gandrīz 40% ir gatavi palīdzēt citiem, ja tas nemaina pašu komforta sajūtu un dzīves līmeni.
“Cilvēku vēlmi palīdzēt veicina izsmeļoša informācija un daudzpusīga problemātikas skaidrošana. Savukārt, lai palīdzības sniegšana līdzcilvēkiem kļūtu par neatņemamu dzīves sastāvdaļu, par to ir jāstāsta jau bērnībā, tā pakāpeniski veidojot sabiedrības spēju solidarizēties jau pašās jaunākajās paaudzēs. Šobrīd redzam, ka sabiedrības informētība par labdarības organizāciju darbu šajā trauksmainajā laikā ir bijusi gana augsta, tādēļ arī salīdzinoši daudz cilvēku ir veikuši ziedojumus mūsu organizācijai,” stāsta Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas direktore Ilze Paleja.
I.Paleja norāda, ka Covid-19 ietekmē pieauguši tieši uzņēmumu materiālie ziedojumi, kas ir bijusi nozīmīga palīdzības artava ģimenēm ar bērniem. Turpretim biedrības “Dr. Klauns” vadītāja Marianna Milovska uzsver, ka, lai gan pandēmija ir krasi samazinājusi finansiālo ziedojumu apmēru, tā sniedza arī lielāku sabiedrības atsaucību un morālo atbalstu.
“Izjūtot savu ievainojamību, iedzīvotāji sāka vairāk pievērst uzmanību arī citu cilvēku problēmām un piedāvāt ne tik daudz finansiālu kā citāda veida palīdzību, piemēram, morālo atbalstu. Un tas arī ir ļoti svarīgi! Mūsu pasaule ir mājas mums visiem. Lai tajā būtu patīkami dzīvot, ir nepieciešams būt uzmanīgākiem vienam pret otru un ir jāpārstāj neievērot svešinieku problēmas. Tās nav svešas, bet gan kopīgas raizes. Mainot cilvēku attieksmi, mēs varam mainīt vidi, kurā dzīvojam,” papildina M. Milovska.
*BITES “Sabiedrības solidaritātes mērījums” veikts 2020. gada jūlijā sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat”, aptaujā piedaloties vairāk nekā 1000 respondentiem.
Lai gan liela daļa iedzīvotāju piekrīt tam, ka veselības krīze ir saliedējusi cilvēkus un viņi ārkārtējās situācijas laikā labprāt atbalstīja operatīvos dienestus (mediķus, policijas darbiniekus u.c.), kā arī līdzcilvēkus, kuriem klājās grūtāk, vienlaikus 55% aptaujāto atzina, ka primāri viņi ir tomēr domājuši par sevi, jo situācija bija neskaidra.
“Labdarības organizācijas dara būtisku darbu, lai rūpētos par ģimenēm un bērniem. Īstenojot šo aptauju, vēlējāmies noskaidrot, kā krīze ir ietekmējusi sabiedrības solidaritāti, palīdzot tiem, kuriem klājas visgrūtāk. Ir pilnīgi saprotams, ka daudzās Latvijas ģimenēs krīze nes savus izaicinājumus, tāpēc daļa cilvēku primāri fokusējas uz to risināšanu. Vienlaikus mūs priecē tas, ka 47% aptaujāto šajā laikā ir izjutuši lielāku vēlmi palīdzēt citiem. Viena no BITES vērtībām ir rūpes par cilvēkiem, tādēļ papildus iepriekš veiktajiem mobilo ierīču ziedojumiem, esam aizsākuši pastiprināti aktualizēt labdarības organizāciju darbības nozīmīgumu, kuru pastāvēšana bieži vien ir atkarīga tikai no līdzcilvēku atbalsta,” saka BITES mārketinga vadītāja Diāna Šmite.
Visvairāk cilvēku, kuri ir izjutuši vēlmi palīdzēt citiem krīzes laikā, ir aptaujāto jaunākajā vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem. Viņa papildina, ka katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs aptaujā pašaizliedzīgi atzinis, ka ir gatavs veltīt savu laiku, finanses un zināšanas, lai palīdzētu citiem, arī tad, ja vienlaikus nāktos atteikties no “ekstrām” savā ikdienā. Gandrīz 40% ir gatavi palīdzēt citiem, ja tas nemaina pašu komforta sajūtu un dzīves līmeni.
“Cilvēku vēlmi palīdzēt veicina izsmeļoša informācija un daudzpusīga problemātikas skaidrošana. Savukārt, lai palīdzības sniegšana līdzcilvēkiem kļūtu par neatņemamu dzīves sastāvdaļu, par to ir jāstāsta jau bērnībā, tā pakāpeniski veidojot sabiedrības spēju solidarizēties jau pašās jaunākajās paaudzēs. Šobrīd redzam, ka sabiedrības informētība par labdarības organizāciju darbu šajā trauksmainajā laikā ir bijusi gana augsta, tādēļ arī salīdzinoši daudz cilvēku ir veikuši ziedojumus mūsu organizācijai,” stāsta Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas direktore Ilze Paleja.
I.Paleja norāda, ka Covid-19 ietekmē pieauguši tieši uzņēmumu materiālie ziedojumi, kas ir bijusi nozīmīga palīdzības artava ģimenēm ar bērniem. Turpretim biedrības “Dr. Klauns” vadītāja Marianna Milovska uzsver, ka, lai gan pandēmija ir krasi samazinājusi finansiālo ziedojumu apmēru, tā sniedza arī lielāku sabiedrības atsaucību un morālo atbalstu.
“Izjūtot savu ievainojamību, iedzīvotāji sāka vairāk pievērst uzmanību arī citu cilvēku problēmām un piedāvāt ne tik daudz finansiālu kā citāda veida palīdzību, piemēram, morālo atbalstu. Un tas arī ir ļoti svarīgi! Mūsu pasaule ir mājas mums visiem. Lai tajā būtu patīkami dzīvot, ir nepieciešams būt uzmanīgākiem vienam pret otru un ir jāpārstāj neievērot svešinieku problēmas. Tās nav svešas, bet gan kopīgas raizes. Mainot cilvēku attieksmi, mēs varam mainīt vidi, kurā dzīvojam,” papildina M. Milovska.
*BITES “Sabiedrības solidaritātes mērījums” veikts 2020. gada jūlijā sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat”, aptaujā piedaloties vairāk nekā 1000 respondentiem.
